Ko Varu Es

Dažreiz vienkārši vairs nav spēka tālāk iet
Gribas aizvērt acis ciet
Un būt citur
Bezvārdu nopūtas un domas bez satura
Klīst
Sapņi un nākotnes cerības te plīst
Te atkal tiek kopā liktas
Trauslas, līmētas cita pēc citas
Dusmas.
Bet nav ne jausmas
Vai uz sevi, jo nespēju?
Varbūt uz Dievu, visa nesēju?
Vai uz citiem, jo tie nejauši gadījās?
Droši vien viss kopā tur savijās.
Un stulbi tā
Jo skatos atpakaļ sev kabatā
Un redzu, ka ne pēc mana prāta,
Bet Dievs tur vienmēr kaut ko licis
Nav pat kapeika uzkrāta,
Bet vienmēr ir ticis
Arī kādam priekam
Tad šim nākamam solim būtu jābūt kā niekam
Bet es šoreiz zūdos
Jo sajūta, ka rokos ar vien dziļāk
Un es zinu, ka kļūdos
Es vienkārši vairs nespēju būt atbilstošs
Pats par sevi pietiekošs
Ja Dievs kādas lietas nemaina
Tad šāda uzmurgojas aina
Un paliek tikai nakts, ko izgulēt
Un rīt tad turpināšu nevarēt,
Jo ko varu es
Tam nav paliekošas nozīmes.

Saulaina diena

Šodien jūtos satraukts
Nespēju koncentrēties,
Domāju,
Mēģinu realitātē noturēties,
Bet prāts klejo
Sirds dejo.
Šī sajūta ir gandrīz vairāk, kā spēju izturēt
Tāpēc nevaru sevī noturēt
Prieku, mieru, sajūsmu, lepnumu,
Pateicību par Dieva brīnumu.
Jumti tiek atbrīvoti no sniega
Aiz loga. Un arī sirds paliek viegla.
Vai tāda būs arī ikdiena?
Diez vai
Bet no tām ikviena
Lai ir pavadīta pie Lielā, Svētā, Varenā Dieva.

Niecību niecība.

Niecību niecība. Viss ir niecība.
Es varu dot liecību,
Ka bez Jēzus mana dzīve ir grasis,
Kuru atņems, kad norēķinu prasīs.
Bez Jēzus nav mērķis, nav dzīvei satura.
Ir tikai nekas un viss, ko tas satur.
Nav spēka būt tam, uz ko esmu aicināts.
Esmu niecība. Bet Jēzus ļaužu nicināts
Nomira un augšāmuzcēlās,
Lai es varētu piederēt,
Dzeju sacerēt
Un būt brīvs neiespējamam
Un ikdienā pilnīgi neticamam.
Bet ko es daru ar šo brīvību?
Neko! Dzīves pārpilnību
It kā uztveru par vajadzību
Pašsaprotamu.
Un tāpēc jūtami,
Ka mana dzīve nestrādā ar pilnu jaudu.
Tā pilna baudu,
Pēcpusdienas snaudu,
Bet iekšēji es raudu,
Jo bez Jēzus...
Nevis tā, kurš abstrakts spēks un reliģijas ikona,
Bet gan tuva un reāla persona.
Bez tā Jēzus viss ir niecība.
Niecību niecība.

Aiz

Aiz skaistiem vārdiem ir tukšums,
Aiz apņemības - neziņa.
Aiz pārliecības slēpjas domu plašums,
Un pēc tām nāk atziņa,
Ka putra bez sāls,
Ka dzelzs vietā māls,
Ideju mūri un sapņu pilis
Beigās var novest pie sasistas siles.
Man nav tas, ko dzīve prasa,
Es tikai starpnieks
Viens no ļaužu masas
Pat ne savai dzīvei saimnieks.
Un pēc šāda domu pieraksta
Es turpināšu dzīvot, kā ierasts
Cīnīšos cik spēšu,
Bet tāpat viss niecība un vējš.

A, kas stāvēs pie vārtiem?

Kārtējais pavasaris ir atnācis

Tātad laiks uzgrambāt hokeju ir pienācis

Pirmais treniņš, pirmā pārbaudes spēle

Varētu tiesnesim uzdot pa galvu ar dēli

Pirms spēles visi uzkurināti pa īstam

Mēs sitīsim pretiniekus, mēs viņus nīstam

Pirmais iemetiens. Jā, tieši tā! Ripa ir mums

Pretiniekam tas gan bija pārsteigums

Pa labi, pa slikti, uz augšu, starp kājām

Sakausim viņus un sūtīsim uz mājām

Viena piespēle, otra piespēle, metiens

Aizsargs bloķē, pārmetiens, būs iemetiens

Tā aiziet periods, te ripa mums, te viņiem

Vienu mūsējo jau aizveda ar ratiņiem

Ripa centram – vēl viens caurgājiens

Neiemeta vārtus, jo bija palicis viens

Tiesneša svilpe, periodam beigas

Visi iet uz ģērbtuvēm bez jebkādas steigas

Tāds kā šis bija vēl periodi divi

Pretinieks sagrāva mūs ar 0:22

Treneris domīgs – kas trūka šodien?

10 NHL zvaigznes, spēlējām bez sodiem

Es jums pateikšu vainīgs bija kas

Patiesu cīnītāju daudzums mazs

Visiem jau gribas izdarīt metienus

Bet, kas stāvēs pie vārtiem un uzņems sitienus?

Aiz Šīm Zvaigznēm

Kaut spētu es ieraudzīt, kas ir aiz šīm zvaigznēm!

Tavu varenību, Dievs, un Tavu spēku –

Kā Tu pār visu valdi un kontrolē.

Kaut spētu es ieraudzīt, kas ir aiz šīm zvaigznēm!

Tavu mīlestību, Dievs, un Tavu mieru –

Kā Tu mierini un piedod kļūdas.

Kaut spētu es ieraudzīt, kas ir aiz šīm zvaigznēm!

Tavu žēlastību, Dievs, un Tavu prieku –

Kā Tu dod spēku dzīvei un jaunu sirdi.

Kaut spētu es ieraudzīt, kas ir aiz šīm zvaigznēm!

Tavu kaislību, Dievs, un Tavas ilgas –

Kā Tu pasauli mīli un aicini pie Sevis.

Būs labi

Es centīšos būt tavām acīm neredzams

Tas, kas notiks tālāk, ir grūti paredzams

Un tomēr reizēm es uzdrīkstēšos cerēt

Klusi, jo varēt nenozīmē drīkstēt

Soli pa solim. Tad jau redzēs. Laiks rādīs.

Būs jāseko tam, kā Dievs to vadīs

Un no sirds jāpaklausa Viņa likumiem,

Par spīti dzīves kāpumiem un kritumiem.

Tik ļoti to vēlos, bet negribu sasteigt,

Vēlreiz kaut ko iesākt un nespēt pabeigt

Negribu ko lieki sarunāt vai pateikt,

Lai Dievs izdara to, ko pats nevarēju paveikt.

Kad pagātne nāk, lai kļūdas atgādinātu,

Es atceros manu un tavu sirdi sāpinātu

Vai būtu bijis labāk, ja es to turpinātu?

Kā ir, kad nav man tevis, es to nezinātu

Un zināt negribētu,

Jo daudz tagad sāpju un vēl nedziedētu rētu

Bet vai es maz to turpināt spētu?

Drīkstētu, bet nevarētu

Tagad tam vairs nav nozīmes

Tu esi tur un šeit esmu es

Vai katrs no mums savu ceļu ies?

Vai varbūt tomēr mums kaut kas izdosies?

Vai būsim mēs kopā, iesim roku rokā?

Vai vienkārši paliksim draugu un paziņu lokā?

Lai būtu kā būdams, būs labi

Jo kādam mēs esam dārgi abi!