pirmdiena, 2010. gada 29. novembris

A, kas stāvēs pie vārtiem?

Kārtējais pavasaris ir atnācis
Tātad laiks uzgrambāt hokeju ir pienācis
Pirmais treniņš, pirmā pārbaudes spēle
Varētu tiesnesim uzdot pa galvu ar dēli
Pirms spēles visi uzkurināti pa īstam
Mēs sitīsim pretiniekus, mēs viņus nīstam
Pirmais iemetiens. Jā, tieši tā! Ripa ir mums
Pretiniekam tas gan bija pārsteigums
Pa labi, pa slikti, uz augšu, starp kājām
Sakausim viņus un sūtīsim uz mājām
Viena piespēle, otra piespēle, metiens
Aizsargs bloķē, pārmetiens, būs iemetiens
Tā aiziet periods, te ripa mums, te viņiem
Vienu mūsējo jau aizveda ar ratiņiem
Ripa centram – vēl viens caurgājiens
Neiemeta vārtus, jo bija palicis viens
Tiesneša svilpe, periodam beigas
Visi iet uz ģērbtuvēm bez jebkādas steigas
Tāds kā šis bija vēl periodi divi
Pretinieks sagrāva mūs ar 0:22
Treneris domīgs – kas trūka šodien?
10 NHL zvaigznes, spēlējām bez sodiem
Es jums pateikšu vainīgs bija kas
Patiesu cīnītāju daudzums mazs
Visiem jau gribas izdarīt metienus
Bet, kas stāvēs pie vārtiem un uzņems sitienus?

Aiz Šīm Zvaigznēm

Kaut spētu es ieraudzīt, kas ir aiz šīm zvaigznēm!

Tavu varenību, Dievs, un Tavu spēku –
Kā Tu pār visu valdi un kontrolē.

Kaut spētu es ieraudzīt, kas ir aiz šīm zvaigznēm!

Tavu mīlestību, Dievs, un Tavu mieru –
Kā Tu mierini un piedod kļūdas.

Kaut spētu es ieraudzīt, kas ir aiz šīm zvaigznēm!

Tavu žēlastību, Dievs, un Tavu prieku –
Kā Tu dod spēku dzīvei un jaunu sirdi.

Kaut spētu es ieraudzīt, kas ir aiz šīm zvaigznēm!

Tavu kaislību, Dievs, un Tavas ilgas –
Kā Tu pasauli mīli un aicini pie Sevis.

Būs labi

Es centīšos būt tavām acīm neredzams
Tas, kas notiks tālāk, ir grūti paredzams
Un tomēr reizēm es uzdrīkstēšos cerēt
Klusi, jo varēt nenozīmē drīkstēt
Soli pa solim. Tad jau redzēs. Laiks rādīs.
Būs jāseko tam, kā Dievs to vadīs
Un no sirds jāpaklausa Viņa likumiem,
Par spīti dzīves kāpumiem un kritumiem.
Tik ļoti to vēlos, bet negribu sasteigt,
Vēlreiz kaut ko iesākt un nespēt pabeigt
Negribu ko lieki sarunāt vai pateikt,
Lai Dievs izdara to, ko pats nevarēju paveikt.
Kad pagātne nāk, lai kļūdas atgādinātu,
Es atceros manu un tavu sirdi sāpinātu
Vai būtu bijis labāk, ja es to turpinātu?
Kā ir, kad nav man tevis, es to nezinātu
Un zināt negribētu,
Jo daudz tagad sāpju un vēl nedziedētu rētu
Bet vai es maz to turpināt spētu?
Drīkstētu, bet nevarētu
Tagad tam vairs nav nozīmes
Tu esi tur un šeit esmu es
Vai katrs no mums savu ceļu ies?
Vai varbūt tomēr mums kaut kas izdosies?
Vai būsim mēs kopā, iesim roku rokā?
Vai vienkārši paliksim draugu un paziņu lokā?
Lai būtu kā būdams, būs labi
Jo kādam mēs esam dārgi abi!

piektdiena, 2010. gada 5. novembris

Dārgums

ES...

ES ir atradis dārgumu!

Sauksim šo dārgumu par TU!

Tātad, TU ir dārgums.

Kaut ES TU ir redzējis jau iepriekš, tikai tagad ES saprot kāds dārgums TU ir! Teiciens „TU ir zelts” šeit nederēs, jo TU ir nenovērtējams dārgums! Daudz vērtīgāks par zeltu, sudrabu un visām pasaules vērtībām kopā!

Arī citi zina, kur un kāds ir TU, bet tie nesaprot, cik vērtīgs tas TU īsti ir. ES domā, ka tas saprot, kaut zina par TU pavisam nedaudz. Bet VIŅŠ zina!

VIŅŠ ir TU radītājs. Īsts meistars, ja jau spējis radīt tādu dārgumu! ES pajautāja, lai VIŅŠ iemāca tam skatīties uz TU, tā kā VIŅŠ skatās, jo VIŅŠ ir profesionālis un redz katru TU detaļiņu un slēptāko niansi! Tātad ES mācās! Šķiet, ka sanāk, jo TU jau tagad liekas daudz spožāks – tātad arī vērtīgāks! VIŅŠ saka, ka TU vēl nav sasniedzis savu maksimālo vērtību. TU vēl ir jāslīpē. Tikai VIŅŠ to var izdarīt, bet VIŅŠ gaida, kad TU kļūs mazliet mīkstāks, lai ir vieglāk slīpēt. Lai TU padotos meistara VIŅŠ rokām un TU netiktu sabojāts!

Zinu, ka VIŅŠ ir nolēmis uzdāvināt TU kādam savam draugam. VIŅŠ ir ļoti labs draugs. VIŅŠ dāvina saviem draugiem dažādus dārgumus!

ES ļoti vēlētos, lai VIŅŠ tam uzdāvina TU, bet neuzdrīkstas vaicāt! VIŅŠ jau labāk zina, kāds dārgums katram piestāv! ES šķiet, ka TU tam piestāv, bet ja ne, tad iedomājos ko VIŅŠ ir sagatavojis ES – tādu dārgumu, kas piestāv ES vēl labāk, vēl labāk par TU!

ES tomēr nespēj beigt priecāties par TU! Cik VIŅŠ ir lielisks, ka radījis tādu dārgumu kā TU!


P.S. šis stāsts nav balstīts uz patiesiem notikumiem, sajūtām vai ko tamlīdzīgu taustāmu :)