Tai vietā lai savtīgi taupītu
Ķertu, grābtu, laupītu
Un ikdienas gauztos,
Ir laiks ielūkoties pilsētas grauztos
Paskatīties cilvēku acīs
Un uzklausīt, ko tās tev sacīs
Ir laiks redzēt vajadzību
Un ar dāsnu sirdi iestāties pret nabadzību
Ir laiks mīlēt tos,
Kurus citi pat neuzlūkos
Laiks apstāties, parunāt,
Sadzirdēt, kas katram sāp.
Jo tikai saņemoties
Un citos ieklausoties,
Acis atverot
Un citiem palīdzot,
Mēs varam pacelt valsti,
Kuras ekonomiskie balsti
Brūk,
Plāni jūk,
Politiķi mūk,
Bet cilvēks nedzīvo no maizes vien
Katru dienu
Varbūt daudz svarīgāks
Ir smaids patiesāks,
Kas līdzi nāk dāvanai pasniegtai.
Lūk, tā atslēga sirdij paceltai ;)
