Niecību niecība.

Niecību niecība. Viss ir niecība.
Es varu dot liecību,
Ka bez Jēzus mana dzīve ir grasis,
Kuru atņems, kad norēķinu prasīs.
Bez Jēzus nav mērķis, nav dzīvei satura.
Ir tikai nekas un viss, ko tas satur.
Nav spēka būt tam, uz ko esmu aicināts.
Esmu niecība. Bet Jēzus ļaužu nicināts
Nomira un augšāmuzcēlās,
Lai es varētu piederēt,
Dzeju sacerēt
Un būt brīvs neiespējamam
Un ikdienā pilnīgi neticamam.
Bet ko es daru ar šo brīvību?
Neko! Dzīves pārpilnību
It kā uztveru par vajadzību
Pašsaprotamu.
Un tāpēc jūtami,
Ka mana dzīve nestrādā ar pilnu jaudu.
Tā pilna baudu,
Pēcpusdienas snaudu,
Bet iekšēji es raudu,
Jo bez Jēzus...
Nevis tā, kurš abstrakts spēks un reliģijas ikona,
Bet gan tuva un reāla persona.
Bez tā Jēzus viss ir niecība.
Niecību niecība.

Aiz

Aiz skaistiem vārdiem ir tukšums,
Aiz apņemības - neziņa.
Aiz pārliecības slēpjas domu plašums,
Un pēc tām nāk atziņa,
Ka putra bez sāls,
Ka dzelzs vietā māls,
Ideju mūri un sapņu pilis
Beigās var novest pie sasistas siles.
Man nav tas, ko dzīve prasa,
Es tikai starpnieks
Viens no ļaužu masas
Pat ne savai dzīvei saimnieks.
Un pēc šāda domu pieraksta
Es turpināšu dzīvot, kā ierasts
Cīnīšos cik spēšu,
Bet tāpat viss niecība un vējš.