Kārtējais pavasaris ir atnācis
pirmdiena, 2010. gada 29. novembris
A, kas stāvēs pie vārtiem?
Aiz Šīm Zvaigznēm
Kaut spētu es ieraudzīt, kas ir aiz šīm zvaigznēm!
Būs labi
Es centīšos būt tavām acīm neredzams
piektdiena, 2010. gada 5. novembris
Dārgums
ES...
ES ir atradis dārgumu!
Sauksim šo dārgumu par TU!
Tātad, TU ir dārgums.
Kaut ES TU ir redzējis jau iepriekš, tikai tagad ES saprot kāds dārgums TU ir! Teiciens „TU ir zelts” šeit nederēs, jo TU ir nenovērtējams dārgums! Daudz vērtīgāks par zeltu, sudrabu un visām pasaules vērtībām kopā!
Arī citi zina, kur un kāds ir TU, bet tie nesaprot, cik vērtīgs tas TU īsti ir. ES domā, ka tas saprot, kaut zina par TU pavisam nedaudz. Bet VIŅŠ zina!
VIŅŠ ir TU radītājs. Īsts meistars, ja jau spējis radīt tādu dārgumu! ES pajautāja, lai VIŅŠ iemāca tam skatīties uz TU, tā kā VIŅŠ skatās, jo VIŅŠ ir profesionālis un redz katru TU detaļiņu un slēptāko niansi! Tātad ES mācās! Šķiet, ka sanāk, jo TU jau tagad liekas daudz spožāks – tātad arī vērtīgāks! VIŅŠ saka, ka TU vēl nav sasniedzis savu maksimālo vērtību. TU vēl ir jāslīpē. Tikai VIŅŠ to var izdarīt, bet VIŅŠ gaida, kad TU kļūs mazliet mīkstāks, lai ir vieglāk slīpēt. Lai TU padotos meistara VIŅŠ rokām un TU netiktu sabojāts!
Zinu, ka VIŅŠ ir nolēmis uzdāvināt TU kādam savam draugam. VIŅŠ ir ļoti labs draugs. VIŅŠ dāvina saviem draugiem dažādus dārgumus!
ES ļoti vēlētos, lai VIŅŠ tam uzdāvina TU, bet neuzdrīkstas vaicāt! VIŅŠ jau labāk zina, kāds dārgums katram piestāv! ES šķiet, ka TU tam piestāv, bet ja ne, tad iedomājos ko VIŅŠ ir sagatavojis ES – tādu dārgumu, kas piestāv ES vēl labāk, vēl labāk par TU!
ES tomēr nespēj beigt priecāties par TU! Cik VIŅŠ ir lielisks, ka radījis tādu dārgumu kā TU!
P.S. šis stāsts nav balstīts uz patiesiem notikumiem, sajūtām vai ko tamlīdzīgu taustāmu :)
piektdiena, 2010. gada 22. oktobris
Pareizā laikā un pareizā vietā
Vai es izliekos?
Kāpēc?
Es ļoti vēlos
Depresija
Ārā saule spīd
Dievs ir, bija un būs!
Ir pienācis laiks jums visiem uzzināt patiesību.
Par Dievas žēlastību
Nav lielāks nekas,
Kas virs zemes, ūdenī un pat pasakās.
Ik brīdi, kad Dievs uz mani paskatās
Es baidos, bet Viņš nav tāds, kas uz iepriekšējo dzīvi atskatās,
Jo, kas no tās atsakās
Ir no jauna Dievā piedzimis
Un nav vairs svarīgi, kas pagātnē noticis.
Dievs manai dzīve ir daudz ko pielicis
Un paņēmis to, kas man nebija vajadzīgs,
Es gaidu uz Viņu, kaut gan es neesmu īsti pacietīgs.
Es tiešām nezinu, kas ar mani notiks tālāk,
Bet pirms tam es savu nākotni redzēju vēl bālāk.
Es dzīvoju ilūzijās par savu nākotni,
Bet taisnu ceļu sākot
Man atvērās acis un es sāku prātot
Par to kādā miskastē es esmu dzīvojis un kā ilgojos pēc brīvības.
Tikai Dieva žēlastība man izglāba dzīvību.
Viņš atraisīja mani ne tikai no atkarībām
Un stulbām izdarībām,
Bet arī no domām par dažādām sakarībām
Ar kurām sātans mani bija pārņēmis.
Es to jau par normālu dzīvi biju pieņēmis.
Es biju cilvēks, kuram tālāk nebija vairs krist kur,
Bet Dievs man lika saprast, ka tāda dzīve ir jāaptur
Un tikai labās lietas sevī jāpatur.
Viņš neatdara mums pēc mūsu grēkiem,
Bet tā vietā padara mūs par Saviem bērniem svētiem.
Dievs! mums ir Dievs, kas var mums palīdzēt -
Daudzi domā, ka par šito man patīk pārspīlēt.
Ja tā ir, tad kā var notikt lietas,
Kam pat pārspīlējumos un pasakās nav vietas.
Kā bez Dieva varējām būt veidoti mēs?
Ķīmisks sprādziens, bet, kas to pierādīt spēs?
Dievs ir un būs, un vēl varenāks kļūs,
Bez Viņa cilvēce vienkārši sapūs.
Dievam ir vara un neierobežots spēks un
Jēzus upuris arvien paliks nepārspēts.
Daba ir glezna, ko pie sienas var pakārt,
To ir radījis Dievs tā pat kā visu, kas tev apkārt.
Arī mūs Viņš radīja pēc savas līdzības un tēla,
Un tā nav tikai kaut kāda teorēma jēla.
Dievs ir visa radītājs un saimnieks īsts,
Bet daudziem Viņš bija, ir un paliks nepazīts,
Ja vien viņi nemainīs savu attieksmi pret to
Un nevēlēsies savu dzīvi sakārtot.
Tiešām Dievs bija, ir un būs.
Viņš radīja mūs
Un radīs arī jūs.
Viņš ir sākums un beigas, Viņš ir no A līdz Z
Viņam ir varena slava, to tu iegaumē!
ceturtdiena, 2010. gada 7. oktobris
Draugs
Plānotājs
pirmdiena, 2010. gada 4. oktobris
Atkal
pirmdiena, 2010. gada 27. septembris
Balets
pirmdiena, 2010. gada 20. septembris
Ceļš uz pilnību
ceturtdiena, 2010. gada 16. septembris
Pacel Acis
Galvu nodūris
Izeju no savas darba vietas.
Peļķes. Ietves slapjas pēc lietus.
Rudens. Viss pelēks, drūms;
Kolēģi tur pat pie durvīm velk dūmu
Un savā manierē savādā
Man alu iedzert piedāvā.
Es uz viņu paskatos,
Bez atbildes atsakos
Un eju tālāk.
Ja gribēšu, iedzeršu vēlāk.
Ar atkāpi tagad saku:
Jā, man garšo! Kas tur traks?
Zināmā daudzumā un attiecīgā vietā,
Tā nav nekāda kauna lieta.
Bet labi, kur es paliku?
Ā, nu jau krietni uz priekšu.
Uz kurieni? Nu uz mājām es iešu
Mazliet vēlāk.
Tagad visu šito rakstot sanāk acis pacelt augstāk
Un ieraudzīt,
Ko pat gribēdams nespētu pierakstīt!
Un, pat ja ar pūlēm
Izdodas galvu pacelt virs ikdienas rūpēm,
Raudzīties debesīs
Un izlasīt, ko neviens cits nelasīs.
Durvis
Tik ļoti pārsteidzīgs!
Gribu būt nekļūdīgs
Savos vārdos, nerunīgs,
Jo vārdos neizteikt,
Ar darbiem nepaveikt,
Ar domām neizdomāt
Un skrienot nepanākt.
Tik daudz vēl jāmācās,
Tik daudz vēl jākļūdās
Vēl mazliet jāmaldās
Savās sajūtās.
Ar sevi jācīnās,
Par Dievu jābrīnās
Un daudz kas jāsaprot,
Pat neko neprotot.
Vēl kalni jāpārvar,
Dzīvība jāsatver,
Vēl durvis jāatver,
Ja Dievs tās neaizver!
otrdiena, 2010. gada 31. augusts
Dzejnieks vai Zvejnieks?
Kas gluži kā četri patskaņi,
Kurus zinu.
Pārējos es tikai minu.
Un katrā no jauna radītā atskaņu kopumā
Paliek tie paši vārdi, tikai citā salikumā.
Un kas vispār teica, ka tie četri patskaņi,
Ar kuriem es veidoju atskaņas,
Ir manējie?
Šo sapratīs tikai savējie,
Piemēram, Rainis
Vai arī tas, kas vāca tās dainas.
Ha! Es smejos un atkal par sevi!
Cerams, sasmīdināju arī tevi,
Saukdams sevi par dzejnieku,
Gluži kā, kas pirmoreiz makšķeri tur, sauc sevi par zvejnieku!
Tad jau es drīzāk zvejnieks
Ne dzejnieks,
Kaut arī šī prasme ir jāpilnveido!
Un jāizveido
No tās kaut kas jēdzīgs!
Nu, vai es izskatos zvejniekam līdzīgs?
Kaut Kas Vairāk
Tas daudzreiz būtu darīts.
Ar šiem vārdiem vien Tev nepietiks,
Ja nebūs darīts tas, kas sacīts.
Es pat neesmu Tevī iemīlējies,
Tas maigi būtu teikts.
Ja vadītos pēc jūtām,
Es sen jau būtu beigts.
Būt šeit man ar’ nav pienākums,
Tā būtu netaisnība.
Tas pārāk skarbi liktos,
Un rūgta patiesība.
Tev droši vien rodas jautājums,
Kāds iemesls šim būs?
Kur slēpjas lietas būtība?
Kas īsti vieno mūs?
Nav ilgi man šeit jāskaidro,
Ka ir mums abiem Dievs,
Kam labi padodas matemātika,
Un viens plus viens ir viens.
Es ilgi esmu svārstījies
Un daudz esmu domājis.
Ar solījumiem bārstījies,
Daudz lieka pateicis.
Bet šoreiz saku nopietni -
Būt ar Tevi apņemos.
Un Dievam šeit es uzticos,
Kurš žēlastību dos.
Ja godīgi, man jāsaka –
Būs arī grūti laiki.
Bet tiem cauri iziet palīdzēs
Vārdi, pieskārieni maigi.
Ja šo es būšu pateicis
Un punktu likšu galā,
Tad vienota mums nākotne
Un kopā mēs to dalām.
ceturtdiena, 2010. gada 26. augusts
Eiropas Vīzijas
Daudzi savus tekstus vispār neapdomā!
Jo, kad iekāp tu sabiedriskajā transportā,
Jūties kā tādā ziņu portālā.
Ja neskaita to, ka filmas, kuras neskaties,
Līdz savai pieturai jau no galvas iemācies,
Vēl spriests tiek par politiku, izglītību
Un tas viss vienmēr pārbauda pacietību.
Tā jau ir ja četras dienas nesatiekas
Un tad beidzot atkal kopā liekas...
Visas četras dienas
Redzētas ir četras sienas
Un vēl televizors,
Kas kā vienīgais informators.
Tā rodas šīs „ekspertu” sarunas
Un vēlāk arī tautas parunas,
Jo kritizēts tiek viss pēc kārtas
„Premjeru uz sārta!”
Un „Nost ar Savienību!”
Jo, redzi, likvidēja apvienību,
Kas bez rindas desas deva
Un citu vietā neiedeva.
Nu jā, lūk, šāda bilde rodas,
Ja informācijas ieguve pašam nepadodas.
Līdz beigās īsti nevar pateikt ar ko Eiropas vīzijas
Atšķiras no Eirovīzijas?!
Un ir daudzi tādi tiešām radikāļi,
Kas nudien rīkojas diezgan unikāli!
Piemēram, palaiž tenkas tā, ka pat večiņas bālas
Divu dienu laikā nopērk tonnu sāls.
Un vēl viena vispār lieta interesanta –
Kā individuālie komersanti
Kad cenas ceļas, paziņo, ka vēl celsies
Lai visi smeļas tagad, jo kā tad vēlāk smelsies?
Piemērus var atrast vēl daudz un dikti
Par to es un citi esam diezgan pikti
Jo domāju, ka tas ir slikti,
Kad slikti paliek mērķi, kas par labiem likti!
Dalīšanās rodas tautā kā latvieši pret krieviem
Vai finansiāli resni pret finansiāli tieviem!
Un vispār man liekas, ka Eiropa ir vieta,
Kur pasaules vienotības saite tiek sieta
Un šis atbildības līmenis ir liels,
Jo tieši Eiropas parki un ielas,
Kur dažādas tautas un rases tiekas
Tā ir Eiropas vīzija, vismaz man tā liekas
Bet īpaši mēs, kas jaunieši esam
Latvijas vārdu un nākotni nesam!
Vecajām paaudzēm pie visa vēl jāpierod,
Bet jaunieši ir tie, kam mantojums jānodod
Proti, to,
Ka tautas jāvieno
Jo brīnums ir tad, kad ļaudis kopā stājas
No dažādām nācijām un vienkārši sarunājas
Nevis strīdas par to, kas kuram tiks
Vai arī par to, kur īsti robežas liks...
Tātad Eiropas vīzija, bildes, foto
Varētu būt līdzīgs manas draudzes moto
Proti: „Katru tautu mūsu paaudzē!”
Bet lai nesanāktu, ka aiziet tikai pasaulē
Vēl var: „Katru paaudzi mūsu tautā!”
Ko tas nozīmē? – kāds varētu jautāt
To, ka nav svarīga valoda, vecums un pat ādas krāsa
Jo mēs viens otram brālis un viena otrai māsa!
Tai pat laikā, protams, pēc Eiropas tiekties
Līdz tādam līmenim līdz zemei zemu liekties
Un atdot visu, ko gadu gaitā esam krājuši
Un mūsu tēvi ar savām asinīm nosargājuši,
Ir tik pat stulbi
Cik nosist gulbi
Un vēl stulbāk
Vajag mācēt vienoties, bet par sevi pastāvēt jāmāk!
otrdiena, 2010. gada 24. augusts
Es Lidoju
Es riskēju
Es lēcu
Es lidoju
Es sasitos
Es mēģināju
Es riskēju
Es atspēros
Es lidoju
Es sasitos
Tad dažu brīdi nespēju piecelties, jo sāpēja...
Tad brūces sadzija
Un
Es mēģināju
Es riskēju
Es turējos
Es lidoju
Es sasitos
Es mēģināju
Es riskēju
Es ieskrējos
Es lidoju...
piektdiena, 2010. gada 20. augusts
Es nevaru saprast
Esmu iestidzis nopūtās, vaidos.
Tik nemiera pilna sirds krūtīs dauzās.
Prāts noguris vērtējot domas daudzās.
Es nesaprotu!
Vēlos es mieru sev par kaklarotu,
Bet nevaru to atrast
Un nevaru saprast!
Prāts galā netiek.
Kas notiek?
Tēvs, vai tas esi Tu?
Tāpēc, jo gribi, lai es Tev klausītu?
Vai tas tomēr ir ienaidnieks?
Kas nenāk atklāti, kas nāk kā spiegs.
Vai tiešām visu šo pus gadu
Es ilūzijās savu ticību radu?
Viss, ko es dzirdēju, sajutu, redzēju
Var tik salīdzināts ar vienkāršu vēju?
Un fakti, ko es konstatēju?
Vai es pus gadu ūdeni lēju
Tukšā traukā,
Jo tas jaukāk
Izskatījās?
Kaut kas šeit nerīmējas!
Tēvs, es lūdzu – paskaidro!
Lai Tava patiesība šo miglu noskalo!
Vai Tu man ļautu tik ilgi domāt, ticēt, cerēt
Un tad pateiktu plānu, kas nevarētu derēt?
Nu nē! Tas nav Tavs raksturs!
Šim stāstam ir kāds cits raksturs!
Bet kāds?
Bāc!
Kāpēc notiek kaut kas tāds?
Nu labi, pat ja tā būtu...
Jāaizmirst man viss, ko es jūtu,
Tad es no tā atsakos,
Paklanos un pasakos.
Tālāk?
Kas būs vēlāk?
Tagad saprotu, ka esmu kļūdījies
Pārsteidzīgi ar vārdiem mētājies.
Baidos, ka būšu sāpinājis
To, kas ar mani tam cauri gājis.
Un to vairs nekas nemainīs.
Izliets piens atpakaļ nesalīs!
Esmu vainīgs, lai nu tā būtu!
Pateicu skaļi to, ko es jūtu!
Bet arī viņa jūt!
Kā tas var būt?
Mēs abi ticam un jūtam droši.
Vai mums abiem rādās tādi sapņi koši?
Piedod, Dievs! Tas vairs nav par Tevi.
Šo es runāju pats ar sevi,
Jo par Tevi teikts, ka Tu nemainies
Un ar tik nopietnām lietām nesvaidies.
Tavā Vārdā teikts, ka ja kāds Tev ticēs,
Tad tas pat kalnus jūrā redzēs!
Tur arī teikts, ka Tu mūs mīli!
Ja Tu mūs mīli, tad tu mūs nepievīli!
Un šeit viss joks sākas!
Kā tas nākas
Ka mana ticība paliek
Pat, kad nemiers šādas šaubas saliek?
Tēvs, kur Tu esi?
Tikai Tu mieru nes,
Bet es nevaru Tevi atrast!
Bez Tevis nevaru saprast!
Tēvs, Tu zini, ka pēc Tevis tiecos,
Tevi mīlu, Tev paklausīt sliecos
Un, ja Tu teiksi, ka jāatdod būs,
Tad atdošu sevi, viņu, atdošu mūs!
Tikai tagad – savā nemierā, vaidos
Viņu ļoti sāpināt baidos,
Bet zinu, ja bez Tevis turpināšu,
Viņu vēl vairāk sāpināšu!
Tēvs, ved mani un palīdzi saprast,
Kāpēc vairs mieru es nevaru atrast?
Caur grūtībām Tu man acis atvēri.
Kad kritu, Tu mani satvēri.
Lai kāptu augstāk, Tu roku padevi
Un mieru man atkal atdevi!
Kaut biedējoša pieredze
Ir sajust to, ko neredzi,
Bet tagad, lūk, es atzīstu,
Ka, ja man visu atņemtu,
Pats galvenais man paliktu –
Tas esi TU!
+Psalmi 73:25-26
Es Ticu
Es ticu, ka kaut kas lielāks visam pamatā
Es ticu, ka Dievs par mums nomodā
Es ticu, ka būs mums šeit atmoda
Tātad viss sākas ar ticību
Es izsaku jums pateicību,
Ja jūs dzirdat manu liecību
Tad mainiet savu pārliecību
Tikai ar Dievu jūs zaudēsiet garlaicību
Ar Dievu jūs piedzīvosit neredzētu pārticību
Nezinu, vai varu lauzt jūsu neticību
Bet es ticu - tas manī rada pārliecību
Es ticu, ka dzīves apstākļi labāki būs
Es ticu, ka 10 gadu laikā Latvija kristīga kļūs
Es ticu, ka klints, kur es stāvu nesagrūs
Es ticu, ka Dieva mīlestība mums nekad nepietrūks
Dieva žēlastība, mīlestība - kas var būt labāks par to?!
Nu tev ir iespēja, tad nāc un izmanto to
Tu netici, tev ir bail, tad pārvari to
Lūdz un prasi Dievam jebko
Lūdz ticībā, jo ticībā Dievs tev to dos
Bet zini, ka sātans katru iespēju izmantos
viņš tev uzbruks un uzbrukumu nepamatos
Bet, kas izturēs tos, tas Dieva valstību iemantos
Es ticu, ka būs paaudze, kas gaismu nesīs
Es ticu, ka Dieva darbus drīz presē lasīs
Es ticu, ka vairāk ļaudis pēc Dieva prasīs
Es ticu, ka sātanam tas baigi besīs
Sātans man ilgi neļāva pareizam būt
Bet Dievs sajuta to, ko es jūtu
Es izdarīju visu, lai par kristieti kļūtu
Ja nebūtu Dieva es tagad mēslos pūtu
Tikai zaudējumus es pret ienaidniekiem gūtu
Tagad, ja man grūti, es pēc palīdzības sūtu
Pie Dieva un Viņš man palīdz, es jūtu
Es ticu, ka vari mainīties tu
Es ticu, ka ar šo tekstu nepārspīlēju
Es ticu, ka bez Viņa es zaudētu
Es ticu, ka Dievs man deva, jo Viņam ticēju
pirmdiena, 2010. gada 9. augusts
Es Uzticēšos
Un to, kas man nav pa spēkam, Viņš žēlastībā paveiks
Pat tādos šaubu brīžos,
Kad laiks tiek skaitīts sprīžos
Es uzticēšos līdz galam
Ka Viņa mantojumu dalām
Un pat ja rāpus būs jātiek uz priekšu
Un pat ja nebeidzamās sāpēs es kliegšu
Raugoties pāri katrai dzīves pārestībai,
Es uzticēšos Viņa nebeidzamajai mīlestībai
Un pat, ja paņemts prom tas, kas ir apsolīts
Pirms tas līdz galam vēl ir piepildīts
Tad es atcerēšos Viņa Vārdā teikto,
Ka Dievs ir tas, kurš atdzīvina beigto!
Un tad, kad dzīves vētras manu raksturu rūdīs
Un arī tad, kad manā dzīvē pārpilnība plūdīs
Kad man būs viss, vai kad pāri nekas nepaliks
Es uzticēšos, ka Viņš sirdī pazemību liks
Kad Dievs man Sava Gara pilnību sniegs,
Kurš tai stāsies pretī? Kurš to izbaudīt liegs?
Es uzticēšos, ka no Viņa mani nešķirs nekas,
Ne barga patiesība, ne saldas pasakas!
otrdiena, 2010. gada 3. augusts
Esam gaisā!
labdien,
Gadumijā
Es biju tieši tāds, kādi daudzi esat jūs,
Bet nezināju, kāda mana dzīve vēlāk kļūs
Un kā man tālāk veiksies.
Vai stāvēt uz vietas vai uz priekšu steigties
Un man nebija ne jausmas, ka tas kādreiz beigsies.
Bet patiesībā tas tikai sākums bija,
Kad man asaras lija, un nu re – te jau gadu mija.
Ir mainījušās lietas,
Viss iet un nestāv uz vietas,
Es eju un redzu ejam arī citus.
Šajā laikā esmu saticis ne tikai britus.
Arvien retāk man maisās
Prātā tās domas baisās.
Manai dzīvei ir mērķis un doma kaut kāda,
Skan švaki, bet agrāk nebij’ nekāda.
Tagad man ir stimuls darīt tās lietas,
Kas agrāk diezgan noteikti bij’ pie vienas vietas.
Dievs izvilka mani, pacēla sev klāt
Un sāka mani kā savu dēlu audzināt.
Tas nav nekāds sods,
Es nezinu par ko man tāds gods.
Te nu es esmu, un te nu es būšu,
Dievs būs mans Kungs, pat kad zem zemes es pūšu.
Man trūkst vārdu lai pateiktos Dievam par iespēju dzīvot, par iespēju dot,
Bet diemžēl ir daudzi, kas to visu nesaprot.
Viņi staigā
Un klaigā,
Ka tā dzīvot nav labi,
Foršāki esot dzērumā notriekti stabi.
Viņi dzīvo cerot,
Ka baigi kruti paliek dzerot,
Bet maldās.
To ļoti spilgti atspoguļo filmas saldās.
Viņu dvēseles ir kā smiltis manā plaukstā,
Bet uznāk vilnis un aizskalo tās tālāk dzīvē aukstā.
Bet es… ko es?!
Kas it kā atdalīts ir no šīs pasaules.
Es stāvu uz klints un ciets pamats ir zem manām kājām.
Šī klints ir mans Dievs, kurš kļuvis par manām mājām.
Mēs jaungadā bieži laimes lejam, pie zīlniekiem ejam,
Bet kāda jēga ieskatīties nākotnē,
Ja nevaram saprast kas īsti notiek tagadnē.
Es speciāli šo tekstu nepabeigšu,
Bet vienu gan es teikšu –
Pārdomājiet savu dzīvi,
Tikai mainot to, jūs varat būt patiesi brīvi!
sestdiena, 2010. gada 31. jūlijs
Grims
In My Life
In my life, oh Lord, in my life be lifted up
JCAS
Kareivim ir jānotur pozīcija kaujā
svētdiena, 2010. gada 4. jūlijs
Es Nepiedalos
pirmdiena, 2010. gada 21. jūnijs
Izliets ūdens
Kas pateikts ir, to neatsauksi
Jūsu tiesa
Visi tik lieli, tik gudri, ka ņemas tiesāt
Ai, zini, neko! Lai jau spriež tiesu
Katrs jau paceļ savu garu, savu miesu:
Eu, tu redzēji! Kā viņš tā un vēl šitā arī
Es nekad nespētu tā, kā viņš darīt
„Un tu vēl sevi par kristieti sauc?” –Jā saucu!
Un tādiem, kā jums es augumā braucu
Par to, ka par mani aiz muguras jūs spriežat
Bet sejā savus mākslīgos smaidus spiežat
Ticēt Dievam, dzīvot Viņam – tas nav kruti
Vot, stilīgāk, ka tu pielej muti
Ar alkoholu, tad ievelc dūmu
Jo bez tā visa viss cits ir pārāk drūmi
Nu labi ja ne tas, tad: „mierīgs esi
Tu taču pasaulē diplomāta slavu nes,
Vai Vismaz nesīsi, cik vien jaudā”
Jo pasaule lien pakaļā tiem, kam ir nauda
Dara visu lai izsistos un citiem iepatiktos,
Bet arī slēpjas, lai pārāk vaļsirdīgs neizrādītos
Jo tas jau nav topā ne šeit ne kur citur
Bliež tik uz āru sūdus, bet patiesību patur.
Ziniet, esmu tāds kādu redzat, bet arī mainos
Augu, veidoju sevi, cīnos jūsu zaimos
Jo mans mērķis nav būt pašam sev
Dzīvot citiem un pat ne tev,
Kas seko līdz un mēģina saprast manu teikto.
Es dzīvoju Jēzum, Viņa darbu veikto
Dēļ
Jo ja nebūtu Viņa, nebūtu manis un arī mēļu
Kas taga vēršas pret mani un citiem kā es
Ja nebūtu Viņa nāves
Tad no šīs pasaules
Es nokļūtu, tāpat kā daudzi – pagrabstāvā un mirtu otrreiz
Visi cenšas darīt to, kas pareizi
Tā cerot tur augšā tikt,
Bet lai debesīs tiktu vajag Dievam patikt,
Kas nav iespējams bez ticības!
Tas viss izriet no Viņa liecības,
Ko es tik cītīgi lasu
Un vienmēr sev līdzi nesu
Redzi – tā nav vienkārša grāmata vai likumu krājums
Bet Viņa mīlestības vēstule tev un rakstura paskaidrojums
Šie bija paaris teikumi, ko man jau sen vajadzēja pateikt,
Ka nav nekas tāds, ko jūs varētu paveikt
Kas jūs automātiski ieskaitītu svēto pulkā
It sevišķi tāpēc, ka esat tie, kas citus plūkā
Jums nav tādu tiesību par citiem tiesu spriest un sodīt
Jo paši Dieva priekša ne visai esat godīgi
Ne jūs kaut ko zināt tādu, kā tēlojat, ka zināt
Savā liekulībā tikai atbildes minat.
Tad nu nākamreiz, kad atvērsi muti un kaut ko teiksi
Padomā pats - kā tu savu dzīvi beigsi...
Tu esi kā zvaigzne pie debesīm
Tu esi kā zvaigzne pie debesīm...
Skaista, vilinoša, noslēpumaina...
Tev tuvojos...
Tu esi kā zvaigzne pie debesīm...
Dievs tevi radīja un sauc tevi vārdā.
Viņš tevi ielika tavā vietā...
Tu esi kā zvaigzne pie debesīm...
Tāla un auksta... nepieejama...
Pēc tevi ilgojos...
Tu esi kā zvaigzne pie debesīm
Viena starp miljardiem citu...
Tomēr tu spīdi visspožāk...
Kāpēc un kā?
Vecīt, šo dienu atceries,
Kad atkal ar bēdām saskaries.
Lai gan skumjas iekšā
Un vēl tāls ceļš priekšā,
Dievs ir šeit un tevi gaida.
Viņš nedusmojas, Viņš smaida!
Tu vari Viņu nejust, vari neredzēt,
Vari iegrimt domās, vari dzeju sacerēt,
Bet tikai nekad nešaubies,
Ar abām rokām pieķeries
Pie Viņa un nelaid vaļā!
Sauc Viņu klusi, vai raudi balsī skaļā,
Tikai nelaid vaļā!
Drīz bēdas būs galā!
Viņš tevi atradīs
Un tad tu sapratīsi
Kāpēc un kā? Kas notika?
Kas mainījās? Kas palika?
Stāvi stiprs mīlestībā,
Staigā Dieva žēlastībā.
Meklē mieru, saturies.
Ja tev slāpst, tad padzeries.
Pacel acis, paskaties!
Tālsarunu atceries!
Ar bēdām tu to iesāki
Likās, neko nemāki
Tu svārstījies un šaubījies
No neveiksmes tu nobijies
Bet, jo vairāk klausījies,
Jo vairāk nostiprinājies!
Sarunu tu pabeidzi,
No sirds tu Dievu pielūdzi.
Un lai gan Viņu nejuti,
Tu pāris lietas saprati.
Kā piemēram, ka Dievs ir Tēvs
Kurš, agrs rīts vai vakars vēls,
Ir gatavs tevi uzklausīt,
Pamācīt, kā nedarīt.
Un to, ko tu priekš Viņa dari,
Dari tik, cik vien tu vari.
Un ja vairāk prasīts tiek,
Tad tas nav Dievs, kas tev liek
Darīt kaut ko, lai nopelnītu
Viņa uzslavu un atzinību.
Ja tev nāk miegs, ej gulēt
Un ļauj Viņam tevi mīlēt.
No lietām nevajag atteikties,
Par tām vajag Dievam pateikties
Un ir gan ieteikts uzmanīties,
Ka nesāc tu pēc lietām dzīties,
Bet ja reiz Tēvs tevi grib svētīt,
Tad nesāc gudrot, nesāc pētīt!
Pieņem lietas paļāvībā,
Ka tās ir Dieva pakļautībā.
Un pats tu tiecies Dievu atrast,
Pat ja nevar īsti saprast,
Kāpēc lietas notiek
Tā, kā tās notiek?
Tev tikai atliek
Dievam uzticēties
Un atcerēties,
Ka šis klusums,
Šis tukšums
Ir īslaicīga parādība,
Pat ja tā ir „netaisnība”!
Mācies!
Jo laiks ir sācies!
Gaidi!
Ja gribi steni, gribi vaidi,
Bet nešaubies,
Jo Dievs tev garām nepaies!